...bet ar iedvesmojošu turpinājumu – tā varētu raksturot šo stāstu. Piedzimu ar hemangiomu, tad pirmā operācija, otrā, un tad viss sākās... nē, viss aizgāja(!), novedot līdz ratiņkrēslam. Es īsti nezinu citu dzīvi. Un es to arī nebūtu iepazinusi, ja ne sporta zāle, kas radikāli mainīja manas dzīves gaitu.
Iespējams, katrs cilvēks vismaz vienreiz ir nonācis situācijā, kurā viņu aizrauj kaut kas tāds, par ko viņš nekad nebūtu iedomājies. Tieši tā notika ar mani. Vienu dienu es pieņēmu lēmumu – pieteikties sporta zālē. Un tieši tajā brīdī mana ikdiena mainījās.
Treniņi ir smags darbs. Pārvarot vakardienas sevi, tu kļūsti par citu cilvēku, katru reizi atklājot jaunus savas personības aspektus. Tikai izkāpjot ārpus komforta zonas, mēs sākam redzēt to, kas iepriekš bija neredzams.
Pateicoties savam trenerim, es iemīlēju smagos svarus un spēka trīscīņu. Es iemācījos stāvēt bez reiboņiem un pat izmantot savu vājāko kāju. Es iemācījos mīlēt sportu – un, vēl svarīgāk, mīlēt sevi.
Pateicoties sporta zālei, es atklāju daudz jaunu interešu un sāku piedalīties sacensībās. Pat šis projekts man nebūtu bijis iespējams bez treniņiem. Dažiem treniņi ir tikai vēl viens punkts viņu ikdienas darāmo darbu sarakstā. Man tie ir kā atsevišķa, pilnīgi patstāvīga dzīve.
Ar savu stāstu es vēlos iedvesmot cilvēkus rīkoties, izmēģināt kaut ko jaunu, sākt tagad – ne vēlāk. Jo tikai nogaršojot, izbaudot un izzinot, mēs varam atklāt jaunus žanrus ceļā, ko saucam par dzīvi.
