Atrast sevi — un nepazust.
Nepazust savās sāpēs, asarās un, pats galvenais, neieslīgt sevis žēlošanā… sērojot pēc tā cilvēka, kāds reiz biji.
Adaptācija nekad nav viegla.
Tā ir sāpīga, satricinoša un īpaši grūta ekstremālās dzīves situācijās.
Tomēr mūsu ķermenis ir radīts unikālā veidā — mūsu fizioloģija aktivizē aizsargreakcijas uz stresu, kuru mehānismi ir tik dziļi un sarežģīti, ka organisms bieži reaģē negaidītos veidos. Dažreiz tas izpaužas kā alopēcija.
Mani biezie, garie mati pakāpeniski zuda 2,5 gadu laikā. Tā bija patiesa pārbaude — rakstura, izturības un iekšējā spēka pārbaude.
Pieņemt sevi… Uzvilkt parūku…
Kāds varētu teikt: "Salīdzinot ar pasaules problēmām, tas ir nieks."
Un šodien es, iespējams, piekristu.
Bet toreiz… Mēs varam patiesi izprast cita cilvēka sāpes tikai tad, ja paši esam gājuši cauri tam pašam. Viss pārējais ir tikai pieņēmumi un attālināta līdzjūtība.
Es vēlētos šo stāstu noslēgt vieglākā tonī, neiedziļinoties detaļās… Mana medicīniskā izglītība noteikti palīdzēja man samierināties ar sevi, saprast sava stāvokļa nianses un iespējamās sekas.
Tāpēc es neļāvu sev ieslīgt ilgstošā izmisumā — lai gan, protams, bija brīži, kad tumsa šķita nepārvarama. Tā vietā es vienkārši turpināju iet uz priekšu, uzmanīgi taustoties pa šo jauno ceļu — svešā valstī, nezināmās situācijās… bet galvenais — esot citādai, jaunai sev.
Tagad es varu atklāti pasmieties par savu situāciju. Es pat varu teikt, ka mainīt frizūras, gluži kā izvēlēties konfektes no asorti kastes, atbilstoši noskaņojumam, var būt aizraujoši.
Es vēlos iedvesmot citus, parādīt, ka ne viss ir tik bezcerīgi, kā varētu šķist. Svarīgākais ir atrast savus cilvēkus, darīt to, kas sagādā prieku, un atrast savu ceļu — savu unikālo ceļu.
Bet mans stāsts nebūtu pilnīgs, ja es domātu, ka izgāju šo ceļu viena.
Visskaistākais šajā ceļā bija tas, ka es atradu Dievu — un dziļi sajutu Viņa palīdzību un mīlestību.
Cik skumji ir tas, ka daudzi cilvēki, kļūdaini ticot, saka: "Tā bija Dieva griba", kad kāds cieš vai mirst…
Vai ka Viņš ir atbildīgs par pasaules traģēdijām.
Pētījot Viņa vārdu — Bībeli — es esmu sapratusi, ka tas ir pilnīgs malds.
Pašlaik tiek risināts daudz lielāks un dziļāks jautājums.
Bet tas jau ir pavisam cits stāsts…
Es mīlu. Es cenšos. Un es turpinu mācīties mīlēt visus.
