Trauma, ko piedzīvoju jaunībā, noveda mani līdz punktam, kurā es nekad nebūtu nonācis bez tās.
Dvēsele vienmēr meklē labāko veidu, kā izpausties — mūsu labā. Pat ja tas notiek caur sāpēm, traumām vai slimībām. Bet viss, ko mēs piedzīvojam, neapšaubāmi ir dāvana, un es to esmu pieņēmis! Tagad es beidzot esmu tur, kur man ir jābūt!
Dzīve katram no mums dod tik daudz izaicinājumu, cik mēs spējam izturēt, un katrs no tiem padara mūs tikai stiprākus.
Es biju sportisks pusaudzis, kuram dabiski padevās jebkurš sporta veids. Taču 16 gadu vecumā, strādājot vasaras darbus, es zaudēju kreiso roku. Dažus mēnešus pēc izrakstīšanās no slimnīcas es salauzu kāju. Rezultāts — vairāki metāla skrūvju stiprinājumi kājā un ārsta prognoze: "Aizmirsti par skriešanu."
Sports pazuda no manas dzīves. Mana pasaule sabruka, un dzīvei zuda jebkāda jēga…
Es meklēju mierinājumu ballītēs un alkoholā — brīžos, kad varēju aizmirst realitāti.
Šī bezjēdzīgā eksistence turpinājās gadiem ilgi, līdz es sapratu, ka esmu spējīgs uz daudz vairāk, nekā domāju. Es sāku pieņemt jaunus izaicinājumus sportā — nodarbojos ar cīņu, izmēģināju tenisu, skrēju, pat piedalījos šķēršļu skrējienos. Bet tad kādu dienu manā kājā kaut kas noklikšķēja, un es sapratu, ka vairs nevaru normāli pārvietoties. Mans stāvoklis pasliktinājās.
Pirmā operācija nebija veiksmīga — skrūves bija ieaugušas pārāk dziļi audos. Pēc atlabšanas man tika veikta otra plānotā operācija, kurā viena skrūve tika izņemta. Taču ar laiku problēma atgriezās, un staigāšana atkal kļuva apgrūtināta.
Tā bija brīdis, kad es sev apsolīju: ja kādreiz atkal varēšu brīvi kustēties — es nekad vairs neapstāšos!
Es nevarēju lauzt sev doto vārdu — tāpēc es pievērsos triatlonam (peldēšanai, skriešanai, riteņbraukšanai).
Tagad es jau vairāk nekā gadu trenējos profesionāla trenera uzraudzībā — katru dienu, līdz pat trīs treniņiem dienā!
Es ar lepnumu pārstāvu Latviju starptautiskās sacensībās un esmu sev izvirzījis jaunu mērķi — piedalīties Olimpiskajās spēlēs! Īpaši gaidāmajās spēlēs Amerikā, jo man ir pietiekami daudz laika, lai pienācīgi sagatavotos — ne tikai lai piedalītos, bet lai cīnītos par augstu rezultātu un vietu uz pjedestāla.
